PSIHOLOGISKĀS GRUPAS, INDIVIDUĀLAS 
KONSULTĀCIJAS, PSIHODIAGNOSTIKA
karjeras meistars
RUS
PAR MUMS
KONTAKTI
SPECIĀLISTI
FORUMS
RAKSTI



Сбор пожертвований на проведение пересадки костного мозга больным лейкозами

Top.LV




Jūsu viedoklis?

Pasaka sniedz risinājumu

Dace Ezera

Raksts bija publicēts žurnālā SIEVIETE 2006.g.martā

Pasaku terapija ir vissenākais terapijas veids pasaulē, jo šos brīnumstāstus gadu simtiem stāstījušas mūsu vecmāmiņas, vecvecmāmiņas un vecvecmāmiņas. Reti kurš esam uzauguši bez pasaku klausīšanās vai lasīšanas.

"Pasaku terapija ir viens no mākslas terapijas veidiem. Pasakā ir viss, ar ko mēs sastopamies reālajā dzīvē. Kad stāsta vai lasa pasaku, no tās tēliem, notikumiem, no varoņu uzvedības, no cēloņu un seku redzējuma cilvēkam uzkrājas pieredze. Dzīvē mums pamatā ir tikai viens modelis, ko esam pārmantojuši no vecākiem, no ģimenes. Ne vienmēr tas ir tāds, kādu vēlamies. Savukārt pasaka mūs māca izvērtēt savu rīcību, iejūtoties konkrētu tēlu lomās. Reizē tas ir reāls un jauns risinājums mūsu dzīvē samilzušajām problēmām arī psihosomatisko slimību ārstēšanai," stāsta psiholoģe konsultante Iveta Gēbele.

Pasakā ir viss nepieciešamais cilvēka izaugsmei, un savu problēmu izvērtēšanai, viss, kas nepieciešams personības izaugsmei. Tas jau ir šis terapeitiskais efekts. Kad, bērnam augot, tiek stāstītas vai lasītas priekšā pasakas, viņš skatās labas pasaku filmas, tad viņa apziņā noformējas it kā informācijas banka, kā rīkoties dažādās dzīves situācijās, turpina psiholoģe. Pasakās ir ļoti precīzi parādīta personāža darbība un tās sekas. Ir tā, ka tu vari iet, un reizē izvēlēties, pa kuru ceļu tev jāiet. Vari kļūdīties, doties atpakaļ un mēģināt vēlreiz. Tas ne vienmēr tā notiek vecāku veidotajā dzīves modelī, kurā cilvēks dzīvo un uzkrāj dzīves pieredzi. Tas ir jāpieņem tāds, kāds tas ir, bet tas ir viens no miljona. Pasakās viss ir parādīti ļoti dažādi dzīves modeļi, un tur jau ir īstais efekts.

"Pasaku terapija būtībā ir cilvēka atgriešanās pie sava iekšējā bērna, un, tad, kad viņš pie tā atgriežas, jaunais cilvēkbērns arī veidojas, top un pārtop. Ar pasaku terapijas palīdzību viņš it kā savu iekšējo bērnu izaudzē lielu, terapijas laikā viņš iegūst ieročus dzīvei, ar ko uzvarēt pašam sevi, radušos apstākļus dažādās dzīves situācijās," skaidro šīs terapijas zinātāja.

I.Gēbele savu pasaku terapijas programmu izveidojusi, pamatojoties uz Vladimimira Propa, 19.gadsimta sākuma krievu folklorista, pētītajām brīnumpasakām, mācoties pie Sankt-Pēterburgas pasniedzējiem.

V.Props ir izveidojis šo pasaku struktūru, jo visām brīnumpasakām, visu zemju un tautu pasakām, tā ir līdzīga. Atšķirīgi tikai tēli, darbības vietas, dažas nianses, kas raksturīgas katrai kultūrai atsevišķi.

"Nodarbībās katrs, izmantojot savu dzīves pieredzi, pirmkārt, iepazīstas ar saviem dzīves tēliem. Kas ir ļaunais un sliktais, kā arī labais manā dzīvē, manas dzīves resursi un šķēršļi. Jebkurai pasakai ir duāla dzīves uztvere, un tā arī tiek veidota pasaku terapijas programma. Kādi ir ceļi manā dzīvē, kurp es dodos un kāpēc. Mēs caur šiem pasaku tēliem iepazīstam savu dzīvi, un to, kas es vispār esmu šajā dzīvē? Vai esmu Antiņš, vai Sprīdītis, kas iet pa dzīvi visu laiku kaut ko meklējot, vai apburta princese, kura sēž tornī un kaut ko vēl gaida, vai bruņinieks, kas cīnās par taisnību, vai kāds cits." - skaidrojumus turpina psiholoģe.

Iepazīstot šos pasaku tēlus, cilvēks noskaidro, kas viņš šajā dzīvē patiesībā ir. Tad var izspēlēt šo tēlu, un ieviest korekcijas sava varoņa darbībā, vienlaicīgi arī savā dzīvē. Pasaku terapijas programmā ir septiņu nodarbību cikls, kuru laikā cilvēks pēta šo savas dzīves tēlus. Nodarbību dalībnieki paši raksta pasakas: ko es izciešu, ko sasniedzu, ko atrodu, un galarezultāts ir uzvara.

"Būtībā tā ir savas dzīves modelēšana," - teica I.Gēbele. " Jo ja mēs savas dzīves pasakas nerakstīsim paši, tad tās rakstīs mūsu vietā kāds cits. Vai tie būs vecāku vēstījumi, vai bailes vai stresi un slimības: tās dzīvos mūsu vietā. Šajās nodarbībās būtībā notiek tā, ka cilvēks uzraksta pasaku, modelējot nākotni. Nodarbībās arī izcīnot cīņas. Tā ir kārtīga cīņa ar sevi. Un izcīnot to, viss pārējais ir iespējams."

Katrs pasaku terapijas nodarbības dalībnieks būtībā ir kā režisors un reizē dramaturgs. Viņš šo pasaku uzraksta, un visa grupa pēc tam spēlē. Autors, noskatoties no malas izvērtē, vai viņam šī pasaka patīk vai nepatīk. Ja nē, tur pat uz vietas var pārveidot un pārrakstīt, kamēr pats ar savu pasaku ir apmierināts.

"Pats noslēpumainākais šai procesā ir tas, ka pēc tam viss rakstītais un izspēlētais piepildās dzīvē. Tas vienkārši tā notiek. It kā pats par sevi. Kā pasakā," atklāj psiholoģe. Ir atsevišķas grupas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ar bērniem strādāt ir vieglāk, jo bērni vai nu paši lasa pasakas, vai kāds viņiem tās lasa priekšā.

"Ar viņiem ir fantastiski strādāt, jo apmēram līdz 12 gadu vecumam bērni dzīvo tēlu un metaforu pasaulē. Un tur viņus vislabāk ir sastapt. Viņi vēl ir radoši un atvērti. Mazie jau nestāsta: ziniet, man ir grūti, mani apvaino klasesbiedri, mamma nesaprot. Viņi labprāt pāridarītāju ietērpj tēlos. Ja šāds bērns izdzīvo pasaku, tad arī tiek galā ar savām problēmām, ja tikai viņiem kāds nav "nolaupījis" šo fantāzijas pasauli." apgalvo I.Gēbele. Pieaugušie, kad apmeklē terapijas nodarbības, arī sāk lasīt pasakas un domāt tēlos. Psiholoģe stāsta, ka pasakās ir divas pieejas dzīvei: vai man ir kāds aizliegums, un tam jātiek pāri, lai varētu turpmāk dzīvot, vai arī man ir kāda bēda. Nodarbībās tiek izspēlēts tas, kas viņam dzīvē šobrīd ir svarīgi: vai izkļūt no grūtas situācijas, vai, pārvarot šķēršļus, uz kaut kurieni tikt. Piemēram, Sprīdītim vajadzēja no kaut kurienes tikt projām, jo viņam tur nebija labi, pārveidojoties pašam, atgriezties, bet princese sēž tornī, jo viņu kāds ir nobūris. Arī viņai jārisina šī situācija.

"Pasaku terapija var palīdzēt risināt attiecību problēmas, dziedē dažādas psihosomatiskās slimības," praksē pārliecinājusies psiholoģe. "Pasaka cilvēkam dod pašregulācijas spēju, bet visu pārējo viņš izdara pats. Pats arī ierauga izeju: es taču to varu! Man slimība vairs nav vajadzīga! Bieži gan gadās, ka cilvēkiem slimība vajadzīga, lai izvairītos no pārējās pasaules. Man ir migrēna, es taču nevaru iet cilvēkos! Sieviete kā princese sēž savā tornī, un nekas nenotiek. Taču pēc pasaku terapijas viņa ierauga sevi pavisam citā gaismā, ierauga ceļu, kas var viņu aizvest uz "laimīgo zemi", ierauga šķēršļus, kas šobrīd to aiztur un iegūst spēku, lai pati tiktu ar to visu galā, - un nav vairs nekādas migrēnas. Šī terapija ļoti labi palīdz tikt vaļā no dažādām bailēm. Jebkuras problēmas mūsu dzīvē ir vajadzīgas, tās mums kaut ko parāda, ja mēs ieraugam, apzināmies, pieņemam tās, tad var tās atrisināt. Un dzīvot tālāk brīvi un laimīgi."

Atpakaļ pie rakstiem
Skolas gatavības diagnostika latviešu un krievu valodā Konsultācijas un psihoterapija Matemātika studentiem un skolēniem Tiem, kas grib zināt vairāk Bērnu preces un attistošas rotaļlietas Austrumu dejas Logopēda palīdzība bērniem un pieaugušajiem





Vajag laiku padomāt? Izdrukā lappusi un paņem līdzi.

Индекс цитирования  

Created with the CoffeeCup HTML Editor