Deja virs bezdibeņa ar maciņu rokā
Raksts bija publicēts žurnālā
DETKI.LV
- 2006.g.decembrī
Mūsdienīga sieviete - dīvains un pretrunīgs
radījums. Daudz pretrunīgāks par to, ko vīrieši
(starp citu, arī pašas sievietes) pieraduši redzēt sev
līdzās tūkstošiem gadu.
Tā ir sieviete, kas vēlas būt vienlaicīgi gan
spēcīga, gan vāja. Sieviete, kas cenšas apvienot
un sabalansēt mātes sūtību, karjeru, mīlestību
un pašapliecināšanos, ciešot pati, liekot ciest citiem
un ar sava varenā intelekta palīdzību cenšoties visus
(tai skaitā arī sevi) pārliecināt, ka šīs
ciešanas vai nu izdomātas, vai normālas (kā kuram
labāk patīk). Vīrieši no tādas sievietes baidās,
pati viņa par sevi brīnās, atklājot jaunas
šķautnes savās jūtās un vēlmēs.
Viss šis haoss civilizētai cilvēcei izsauc smagas galvas
sāpes, kas pārvēršas neizturamā migrēnā,
kad sieva sāk pelnīt vairāk kā vīrs…
Pavisam nesen sievietes loma bija kaut ne ļoti optimistiska,
tomēr strikti noteikta. Māja, sadzīve, mātes
rūpes, atkarība…
Tagad sieviete savu lomu un vietu sabiedrībā var
izvēlēties, un šī izvēles brīvība,
kā vienmēr, nozīmē atbildību un veselu rindu
jautājumu: Ko izvēlēties? Kā izvēlēties?
Kā sasniegt to, ko vēlos? Un galvenais - ko darīt
ar tām ne vienmēr apzinātām vajadzībām,
vēlmēm, pēkšņi uzpeldējušiem
instinktiem, kas skaļi piesakās pašā
nepiemērotākajā momentā, un ko darīt
ar vīriešiem, kuri kaujinieciski noskaņoti pret
sieviešu svārstīšanos un taisnīgi vai
netaisnīgi grib atgriezt "vecos, labos laikus" un atgūt
savu vājo un viegli izprotamo sievu. Mums ar to visu
jātiek galā, pie kam jāņem vērā,
ka ir dažādi sieviešu tipi un dažādi
attiecību tipi.
Pirmā problēma - acīm redzamā.
Kas mājās saimnieks?
Varas un prioritātes problēma parasti tiek risināta
vienkārši - kas pieņem galīgo lēmumu un kas
rīkojas ar naudu.
Tradicionālais risinājums N1: vīrs -
Ģimenes galva, sieva - vīra ēnā.
Skan skaisti un smaržo pēc tradīciju aromāta,
drošības un miera mājās. Dzīvē
šāds lomu sadalījums ir bez mākoņiem
līdz laikam, līdz brīdim…Līdz kādam?
Līdz brīdim, kamēr vīrs vēl ciena
un mīl savu sievu, bet viņa to idealizē un dievina.
Pie kam sievas vēlmei realizē sevi sabiedrībā
jābūt pilnīgi atrofētai. Tikko vīrs atsalst
pret savu sievu, tikko viņam sāk parādīties
pretenzijas, jūtas pret citu sievieti jeb vienkārši
garlaicība, lēmumi vairs netiek pieņemti par labu sievai,
un viņai nav nekādu iespēju kaut ko mainīt,
ietekmēt vīru vai aizstāvēt sevi.
Tāda pozīcija sievietei kļūst bīstama. Sieviete,
kas atrodas "vīra ēnā" kļūst ievainojama
kā materiāli (viņa vienkārši nevar, neprot
nodrošināt sevi un bērnus šķiršanās
gadījumā), tā morāli: sociālajā vidē
iziet vīrs, bet sieva, būdama mājās, slikti pārzina
šo vidi, pat baidās no tās. Tāda sieviete līdz
pēdējam centīsies saglabāt labas attiecības,
piemēroties vīram, sevi pārlaužot, pārkāpjot
pāri savām vēlmēm, nedodot vaļu jūtām
un emocijām. Attiecību sistēmā "sieva vīra
ēnā" vīrietis iziet pārbaudi ar varu, un viņam
ir daudz iespēju kļūt par tirānu.
Ja šādā ģimenē sieviete uzdrošinās
spert kādus patstāvīgus soļus sociālajā
vidē, viņu gaida nežēlīgs presings, vīra
pretošanās un draudi šķirties, no kā viņa
visvairāk baidās.
Man ir stipras aizdomas, ka sievietes to zinājušas vienmēr
un, tikko parādījusies mazākā iespēja, viņas,
ar rokām un kājām metušās pa pavērto spraugu
uz feminismu - prom no atkarības un mūžīgām
bailēm no vīra.
Tradicionālais risinājums N2:
Vīrs - galva, sieva - kakls.
Vīrietis pelna naudu, sieviete ar to rīkojas.
Atkal tradīciju aromāts, un pat patīkams mājiens
par attiecību vienlīdzību.
Šī skaistā sistēma darbojas,
kamēr vīrietis daudz pelna, bet sieviete prātīgi
tērē (no vīrieša skata punkta). Jautājums
par pārnestā mamuta lielumu un tā dalīšanu
apetītlīgos gabalos atkal kļūst aktuāls,
kad jūtu un savstarpējās dievināšanas
plīvurs nokritis, un laulātais pāris nonācis pie
draudīgajiem sadzīves jautājumiem. Kamēr ar mamutu
pietiek visam un visiem, bet jūtas vēl veselas, sieva vēl
joprojām jūtas kā mājas pavarda sargātāja,
bet vīrs - gādātājs. Taču ģimenes dzīvei
piemīt apbrīnojama īpašība radīt ne tikai
bērnus, bet arī savstarpējās pretenzijas.
Kad pretenziju daudzums sasniedz kritisko punktu, pilnīgi
prognozējami dzirdēt "tu par maz nopelni, naudas nepietiek"
un "tu es tā, kas neprot tērēt, naudu vienkārši
izputini".
Vīrietis jūt, ka no regulāri pārvilktiem
mamutiem viņam paliek tikai ausis un astes, bet visu
pārējo aprij vēl kāds un nevar saprast,
pa kuru laiku. Sievai liekas, ka viņa vairs nav mājas
pavarda sargātāja, bet mājstrādniece, un
viņai kaislīgi gribās pamieloties ar augļiem
Ēdenes dārzā, nevis katru dienu virtuvē
gatavot mamutu, bet pēc tam līdz vēlai naktij
mazgāt traukus.
Tradicionālajā lomu sadalījumā ģimene
saduras ar nopietnu krīzi un draudiem saraut attiecības,
kad sieviete sāk just sevī vēlēšanos
strādāt, un situācija kļūst pavisam
traģiska, ja sieviete strādā un nopelna
VAIRĀK par vīru.
Ja vīrieša un sievietes apziņā dominē
tradicionālās vērtības, proti, par
normālām tiek atzītas augstāk aprakstītās
lomas, abi pārdzīvo šoku un katrs vēl papildus savas
negatīvās izjūtas. Vīrietis jūtas pazemots
un nospiests. Pazemots tāpēc, ka izrādījies
vājāks par sievieti (pats savās acīs).
Nevajadzīgs tāpēc, ka viņam vairs nav ko
apgādāt un aizsargāt. Viņam kļūst
grūti rūpēties par sievieti. Viņš zaudē
savu vīrišķību un sāk neieredzēt sievieti
par šo pazemojumu. Viņš jūt…draudus savai
brīvībai un savai ietekmei uz sievieti…un viņš
sāk atriebties. Atriebība var izpausties ar pašiem
negaidītākajiem paņēmieniem. Vīrietis var
pieprasīt, lai sieviete turpina nelokāmi pildīt
savus ierastos pienākumus tikai tādēļ,
ka viņa ir sieviete, atklāti vai slēpti sarīkot
streiku un vispār nepieskarties mājas darbiem.
Daļēji tas notiek arī tādēļ,
ka viņš baidās - ja sāks darīt "sieviešu"
darbus, zaudēs pēdējās vīrišķības
paliekas, būs "zem tupeles" un pārstās sevi cienīt.
Vīrietis var atkāpties, it kā "ieziet"
no attiecībām, mēģināt dzīvot
pats par sevi, lai neizjustu sievas ietekmi uz sevi. Viņš
var nievājoši izturēties pret sievas panākumiem
darbā, visādi uzsvērt viņas kļūdas un
izskaidrot panākumus nevis ar viņas centību un paveiktā
kvalitāti, bet ar apstākļu sakritību un
priekšniecības aprobežotību.
Un visbeidzot, vīrietis var sist pa sāpīgāko vietu -
atklāti runāt vai likt manīt, ka viņa sieva -
slikta māte, slikta saimniece un slikta sieva (sieviete). Un, ja daudzas
samierināsies būt nesievišķīgas, neuzmanīgas
sievas un sliktas saimnieces, lai pašrealizētos, tad apvainojums
par neuzmanību pret bērniem un mātes pienākumu
nepildīšanu ir tik spēcīga svira, ka sieviete sāk
justies neaizsargāta. Ko jūt sieviete? Vainas sajūta un bailes.
Bet vēlāk - aizvainojums.
Bailes, ka netiks galā. Bailes, ka cietīs attiecības.
Vainas sajūta vīra priekšā par to, ka ieņēmusi
viņa vietu. Visdrīzāk sieviete visiem spēkiem
centīsies būt "laba" - paspēt visu un iztapt visiem.
Un pārrausies. Un tad uzpeldēs apvainojums - par to, ka nav
palīdzības, sapratnes un pateicības. Un jautājums -
priekš kam man vajadzīgas šādas attiecības?
Taisnības labad jāatzīst, ka, tikko sieviete sāk
pelnīt vairāk par vīru, viņa nereti uzvedās
pretēji - nievājoši izturas pret vīrieti un cenšas
visādos veidos ģimenē dominēt, kas katrā
gadījumā noved pie attiecību saraušanas.
Ko var ieteikt?
Kā palīdzēt ģimenei, kurā
vienam vai abiem laulātajiem saglabājusies
tradicionālā domāšana, bet lomas atbilstoši
sadalīt neizdodas? Cieš taču abi, arī bērni,
kas dzīvo tādā ģimenē.
Kā varianti varētu noderēt:
- garš un ērkšķains ceļš
ar sarunām, paskaidrojumiem, kura laikā laulātie
mācīsies patiesi cienīt viens otra individualitāti
(izturēt grūti, vajadzīga abu griba mainīties);
- KOPĪGS bizness, kurā savus spēkus ieliek abi,
tad grūti būs izskaitļot, kurš īsti
uztur ģimeni;
- ar sievas lielo naudu vīrietim palīdzēs
samierināties savs interesants un svarīgs darbs
sociālajā sfērā, par kuru gan viņš
pats, gan citi cilvēki sāks cienīt;
- ļoti noderīgas ir ierīces, kas atvieglo
mājas soli, sadzīvi, kā arī
mājkalpotājas un aukles.
Loģisks risinājums - vienlīdzība
Šo pozīciju dabīgi pieņem daudzas sievietes,
kurām ieaudzinātas tādas vērtības kā
attīstība, laba izglītība un interesants darbs,
kas nes labumu sabiedrībai.
Viņas tika audzinātas ar cieņu pret
patstāvību, intelektu un garīgu izaugsmi.
Nē, viņas, protams, zināja, ka pastāv
arī mātes sūtība un sadzīve, taču
tas noteikti nebija galvenais viņu dzīvē
līdz 25 gadu vecumam. Viņas ir pilnīgi
pārliecinātas, ka ģimene - tie ir kopīgi
prieki un bēdas, savstarpējā palīdzība
un abpusējs atbalsts.
Vīrietis, kas gatavs vienlīdzībai ar sievieti,
ir mūslaiku ūnikums, un tādu ir maz. Iespējams,
tas ir nākotnes vīrietis, kas gatavs gan strādāt,
gan kartupeļus mizot, gan pēc darba dienas ar bērnu
parotaļāties, un visu to pieņemt kā normālu.
Biežāk vīrieši līdztiesību ar sievieti
saprot tā, ka viņai ir tiesības arī strādāt,
bet viņam vienmēr ir tiesības uz siltām
vakariņām. Un sieviete, gaidot palīdzību
it visā, brīnās un sāk aizdomāties,
atklājusi, ka jēdzieni par vienlīdzību
viņai ar vīru atšķiras...
Vispār, vienlīdzība ir laba tad, ja abi laulātie
to izprot vienādi.
Kas notiek tādā ģimenē, ja sieviete sāk
pelnīt vairāk? Ģimeni gaida pārbaudījums -
nepadoties ilūzijai "vairāk naudas = vairāk tiesību".
Galvenās laulāto emocijas - bažas (kā viss būs?)
un…izbrīna…tādēļ, ka tieši tādas līdz
šim laikam neiepazītas emocijas un direktīvas
laulātie riskē sevī atklāt. Lieta tāda,
ka lomu sadalījums liekas ne visai pierasts un dabisks,
ja tas notiek ar prātu, un tādēļ sieviete
var atklāt sevī lielu vēlēšanos
paslēpties "vīra ēnā" un būt aizsargāta
pēc bērna piedzimšanas, bet vīrs - naida un
īgnuma jūtas par sievas veiksmīgu karjeru.
Cilvēki nav gatavi šīm jūtām,
pārdzīvo apjukumu un samulsumu, tāpēc,
ka prāts viņiem saka vienu, bet jūtas - citu.
Vēl jo vairāk, tieši pateicoties prātošanai
un vēlmei nonākt līdz kādam līdzsvaram
attiecībās, pateicoties laulāto ieradumam cienīt
otra tiesības, kas veidojies daudzu gadu garumā, šādai
ģimenei ir iespēja pārdzīvot sievas "naudīgumu" un
gūt no tā maksimālu labumu.
Ko ieteikt?
- veidot kopīgu finansu katliņu.
-ļaut arī vīram attīstīties,
visādos veidos viņu uz to stimulējot. Vienmēr
izrādīt cieņu pret viņa darbu, lai vīrs
zinātu, ka sieva prot novērtēt to,
ko viņš dara.
- sievai - atbalstīt, ja vīrs vēlas mainīt
darbu un arī nopelnīt vairāk, vienlaicīgi likt
viņam saprast, ka tas nav obligāti.
- biežāk dot vīram iespēju pieņemt
lēmumus ģimenes jautājumos, lai neliktos, ka tas,
kas pelna vairāk, ietekmē ģimenē
arī notikumu gaitu;
- cik vien iespējams bieži pasvītrot, ka
ģimene - tā ir kopīga lieta.
Skumjš risinājums: sieva - pie stūres,
vīrs - uz dīvāna
Šādās ģimenēs sieva, kas nopelna vairāk
par vīru, ir pierasta un normāla parādība.
Viņa pieņem lēmumus, sadala naudu, spēlē
drīzāk mātes, nevis mīļotās sievietes
lomu. Sieviete jūtas pašpietiekama un pārliecināta,
bet…vientuļa. Vīrs bieži aizkaitina, viņu grūti
cienīt... Un tālāk sākas sajukums…tāpēc,
ka tāda sieviete riskē pārstāt cienīt arī
pati sevi. Sāk iedarboties senais mehānisms: sieviete ciena
stipru vīrieti. Stipru vienalga ar ko. Ja viņai nav par
ko sajūsmināties, nav par ko cienīt - viņa sev
jautā - priekš kam man tāds vīrietis. Arī
sievietes pašas pašvērtējums krītas,
kamēr viņa ir ar šo vīrieti. Un viņai
atliek vai nu attiecības saraut, vai pieņemt, ka vīrs -
vēl viens bērns, viņas krusts, utt. un nest viņu
tālāk pa dzīvi. Psiholoģiski šī
pozīcija ir ērtāka, kā izliekas no pirmā
acu uzmetiena. Pašpārliecinātība, lepnums,
neatkarība un mocekles oreols. Taču ar laiku sakrājas
aizkaitinājums, neapmierinātība un žēlums
par savu likteni.
Ja sievai parādās liela nauda, tas tādai
ģimenei vairs problēmas nesagādā.
Tas vienīgi var pastiprināt vīra pasivitāti,
un viņš varēs ar tīru sirdsapziņu
turpināt gulēt uz dīvāna, jo stimuls piecelties
un kaut kur iet būs līdzīgs nullei.
Secinājumi te uzprasās banāli - laba tā
attiecību sistēma, kas ir lokana un plastiska.
Jebkuras izmaiņas ģimene pārcieš labāk,
ja lomas un pienākumi sadalīti, bet nav cieši
nofiksēti. Tad no sievas, kas mainījusi darbu, netiek
prasīts neiespējamais - lai mājās viss būtu
kā agrāk, bet vīra darba zaudējums nekļūst
par pamatu attiecību saraušanai vai badam. Palīdz
māka izrunāties par jūtām un problēmām,
kā arī mērķtiecīga virzība uz to,
ko darīt, bet nevis uz to, kas vainīgs. Kad ģimene
un apmierinājums ar dzīvi, kas tajā valda, tiek
pieņemts kā kopīgais mērķis, tas apvieno
un sekmē problēmu ātrāku atrisināšanu.
Palīdz cieņa pret otru un mīlestība kā
tiekšanās uz to, lai viņam būtu labi.
Palīdz cieņa pret sevi…tādēļ, ka tad
nav vēlēšanās kaut ko pierādīt
un otru pazemot.
Un tomēr. Sieva nopelna vairāk kā vīrs.
Kā to pārdzīvot?
Padomi sievai:
- centieties neapvainoties, ja vīrs uzreiz ar jums nespēj
dalīties sajūsmā un lepnumā par veiksmīgu
karjeru. Viņš šai situācijai pieiet piesardzīgi,
tā rada draudus viņa drošībai, viņš ir
satraucies, vai Jūs būsiet tāda kā agrāk,
vai viņš būs Jums vajadzīgs (tikai nevajag viņam
to teikt! Viņš neparko neatzīsies);
- nodrošiniet viņam stabilitātes sajūtu.
Tāpat, kā agrāk, vāriet no rīta kafiju,
pamasējiet muguru, bet vakaros kopīgi apspriežiet
notikumus VIŅA darbā;
- sakiet, ka Jums vajadzīga viņa palīdzība
(kaut vai tajā, kā tālāk plānot izdevumus);
- pasvītrojiet, ka nauda nav jūsu, bet ģimenes;
- dariet, ko gribiet, bet vīram jāzina,
par ko jūs viņu cienāt;
- patiesi cieniet vīra intereses (un bērnu),
viņiem nedrīkst pietrūkt Jūsu
uzmanības apliecinājumu;
- runājiet par savām jūtām;
- ja mājās vajadzīga palīdzība -
lūdziet un pateicieties, negaidiet, ka viņš
pats iedomāsies, ko vajadzētu izdarīt;
- ļaujiet arī vīram augt
(mācīties, mainīt darbu);
- ja ir iespējas un vēlēšanās,
dibiniet kopīgu biznesu;
- paturiet parātā: vīrieša
apziņā nauda gadsimtiem tikusi saistīta
ar varu un pārākumu, lieciet viņam saprast,
ka jūsu apziņā tā nav, ka vīra domas
jums ir svarīgas, ka jūs esat gatava uz viņu
paļauties, iet viņam līdz, atdot viņam
laureāta godu visās lietās, ka jūs ar
viņu nesacenšaties, bet lepojaties tikai ar saviem
panākumiem, bet ne pārākumu pār
savu vīru;
- lai uzvarētu strīdā vai pazemotu,
nekad nepielietojiet tādu argumentu kā nauda.
Padomi vīram:
- pacenšaties atbalstīt un paslavēt sievu -
viņai svarīgi uzzināt, ka Jūs ar viņu
lepojaties un atbalstiet;
- paturiet prātā - sievas prieks un lepnums
par veiksmīgu karjeru - tas ir viņas prieks par
saviem sasniegumiem (es varu!), bet nevis uzvara pār
vīru (esmu stiprāka);
- pārkārtojiet sadzīvi un kopīgo
laiku tā, lai tas apmierinātu visus;
- atminaties, ka sieviete, kas nopelna vairāk
par jums, vēl joprojām ir emocionāli
ievainojama, viņai nepieciešami jūsu
maiguma un mīlestības apliecinājumi,
sajūta, ka ir pasargāta;
- atminaties, ka nauda sievietei - brīvības,
nevis varas simbols;
- nekad nepārmetiet viņai par darbu un sliktu
mātes pienākumu pildīšanu - šo
rētu nevarēs sadziedēt.
Otrā problēma - slēptā.
Jūtas, lomas, arhetipi
Līdz šim mēs runājām par cilvēkiem,
par vīriešiem un sievietēm, par viņu
vērtībām un direktīvām kā kaut
ko pastāvīgu, nemainīgu visas dzīves garumā.
Taču tas tā nav. Katra cilvēka dvēselē
eksistē tas, ko psihologi nodēvējuši par
arhetipiem. Tie ir seni, no zemapziņas nākuši tēli,
kas apauguši ar atbilstošām jūtām, domām,
uzvedības modeļiem, vērtībām un ilgām.
Ir sieviešu un vīriešu arhetipi, katra cilvēka psihē
tie ir vairāki, un atšķiras kā debess no zemes.
Jeb, piemēram, kā Apolons un Diogens. Problēma ir tur,
ka dominējošais arhetips, tas ir tas, kas regulē
cilvēka uzvedību un domu veidu dotajā momentā,
var mainīties. Arhetips mainās dzīves notikumu
un attiecību ietekmē.
Jaunu, nepierastu arhetipu atklāšana sevī
parasti ir slimīgs process kā vīrietim,
tā sievietei.
Ģimenes izveidošana, panākumi darbā,
bērna piedzimšana, pusaudži bērni,
iepazīšanās - viss tas var izprovocēt to,
ka uz psihes "skatuves" parādās agrāk nepazīti
radījumi ar citiem principiem un prasībām, bet pats
biedējošākais - ar citām
jūtām un vēlmēm.
Laulība - lēciens bezdibenī
Dibinot ģimeni, ne viņam, ne viņai nav
ne mazākā priekšstata, uz ko viņi iet.
Pat arī tad, ja viņi sen satiekas un noslēguši
laulības līgumu.
Ģimene - tas ir ne tikai viņš plus viņa,
tas ir kaut kas trešais, kas izveidojas abu kopējā
dzīvē. Tas trešais ietekmē gan vīru, gan sievu,
reizēm radot pilnīgi negaidītas izmaiņas abos.
Viņa vienmēr bijusi teicamniece, taisījusi
spīdošu karjeru, ceļojusi un aizrāvusies ar
skeitbordu, bet pēc apprecēšanās un bērna
piedzemdēšanas, nekur vairs negrib iet, plāno vēl
trīs bērnus, ar šausmām saprot, ka visvairāk
viņa vēlas, lai spīdošu karjeru taisītu
vīrs, bet pati samierinātos ar pavarda
sargātājas lomu.
Viņš vienmēr sevi uzskatījis par tādu,
kas mīl tikai vienu sievieti, par ģimenes cilvēku, bet,
nodzīvojis ģimenē 3 gadus un saņēmis interesantu
piedāvājumu pastrādāt maz atalgotu, bet neticami
interesantu darbu, ar šausmām saprot, ka viņam daudz
interesantāk savā laboratorijā gandrīz vai dzīvot,
nevis rotaļāties ar bērnu, bet sieva liekas garlaicīga
un neinteresanta, un vispār - viņš pēc dabas ir
savrupnieks - vieninieks.
Viņš un viņa līdz kāzām
apmeklējuši muzejus, pastaigājušies mēness
gaismā, mājās našķojušies ar kafiju un
kūciņām, bet, nodibinot ģimeni, pēkšņi
saprot, ka vīru ļoti kaitina laikā nepasniegtas
vakariņas un tīru kreklu trūkums (viņa -
šokā - viņš taču agrāk tos pats
mazgāja), bet sieva atskārst, ka grib daudz strādāt
un pelnīt arī daudz…tāpēc, ka vīrs-filozofs
nenopelna vairs pat priekš kūciņām…
Ģimenes pārbaude uz izturību
Jebkuras izmaiņas savstarpējās attiecībās
var kļūt par izturības pārbaudi. Tā, protams,
var būt bērna piedzimšana, izmaiņas darbā,
naudā, laulāto dzīves režīmā.
Bērna piedzimšana, no vienas puses, rada cilvēkos
instinktus, pie kuriem vajag pierast - mātes, tēva,
ievainojamības jūtas sievietē un greizsirdības
jūtas vīrietī, bet no otras puses - tas ir disbalans
ģimenē - grupā parādās kaut kāds
trešais un grib ieņemt savu vietu. Paies vairāki gadi,
līdz šī vieta kļūs noteikta.
Darba zaudēšana, naudas pieplūdums jeb
samazināšanās, jauns darbs - tā ir
attiecību pārorientēšanas nepieciešamība,
spēku pārgrupēšana, tātad, stress visiem.
Ja šīs izmaiņas izsauc dzīvē jaunus arhetipus
kādam no ģimenes locekļiem, ģimene pārdzīvo
satricinājumu, jo nepieciešams pierast ne tikai pie jauna ritma
un dzīves veida, bet arī pie jauna cilvēka, par kādu
pārvēršas mīļā un pierastā mamma
jeb tētis, vīrs vai sieva.
Mainās cilvēki, mainās viņu dzīve.
Kustība uz priekšu vienmēr nozīmē jaunā
atklāšanu. Jo vairāk cilvēks ir pārliecināts,
ka viņa vērtības nemainīsies, jo smagāk
viņš pārdzīvo atklāsmi, ka sevī vai
otrā tomēr atradis jaunu arhetipu. Sieviete - cīnītāja
(Atēna, amazone) baidās no pēkšņām jūtām,
kas viņai uzbrāzušās bērnu apģērbu
veikalā, pārcilājot mazus rāpulīšus un
zeķītes. Sieviete - māte (Demetra, rūpīga
perētāja) apmulst, atklājot sevī talantu uz
darījumiem. Un raud, sapratusi, ka "akmens siena" vīra
veidolā tagad kļuvusi par pašu īstāko
cietumu cerētās aizsargātības vietā.
Jebkurai pozīcijai ir divas puses.
Nav rakstītu noteikumu, kā rīkoties un
kā veidot dzīvi, tai skaitā arī ģimenes.
Dažādos dzīves posmos attiecību modelis izmainās
un tam tā arī jābūt.
Ģimene - tā ir deja. Deja sastāv no dejotājiem,
kustībām un spēku samēra. Partneri turas viens pie otra,
balsta viens otru, virza viens otru, iejūtīgi klausās viens
otrā, veidojot dejas maģiju.
Lai Jūsu deja būtu skaista!
|